Search results for "Ezeru nogulumi"
showing 5 items of 5 documents
Klimata ietekme uz meža sastāvu ZR Vidzemes augstienē Holocēnā
2019
Vecmane, E. 2019.Klimata ietekme uz meža sastāvu ZR Vidzemes augstienē holocēnā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes nodaļa. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt klimata ietekmi uz meža sastāvu holocēnā ZR Vidzemes augstienē. Bakalaura darba gaitā tiek pētīti Āraišu ezera nogulumi, pielietojot sporu-putekšņu analīzi, kā arī analizēti un vizualizēti iegūtie pētījuma rezultāti, izmantojot datorprogrammas TILIA. Darbā pielietota klāsteru analīze un aprakstošā analīze. Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu meža sastāva izmaiņās klimata mainības ietekmē laika periodā no 9550. līdz 4290. gadam pirms mūsdienām.
Ezeru sapropeļa resursu sistematizācija un izmantošanas potenciāla reģionālais sadalījums Latvijā
2018
Sapropeļa nogulumi ir nozīmīgs organiskā materiāla izejvielu avots, kas veidojies iekšzemes ūdenstilpēs no augu un ūdens organismu atliekām. Maģistra darbā “Ezeru sapropeļa resursu sistematizācija un izmantošanas potenciāla reģionālais sadalījums Latvijā” ir izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas datu slānis, kurā apkopoti sapropeļa krājumi Latvijas ezeros. Veikta apkopoto datu analīze, izvērtējot sapropeļa krājumus pēc ekonomiskās nozīmības, izmantošanas iespējām, veidiem. Rezultātā izveidota Latvijas ezeru sapropeļa datubāze, kurā vienkopus ietverti 1550 Latvijas ezeros un 3 purvos līdz šim veiktie sapropeļa izpētes darbi. Datubāzes pamatdati tika iegūti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteor…
Talsu un Vilkmuižas ezeru nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturs holocēnā
2019
Mainoties klimatam holocēnā, mainās mainās arī nogulumu uzkrāšanās apstākļi, kas ietekmē nogulumu īpašības. Savukārt nogulumos uzkrājušās augu makroatliekas ļauj spriest par veģetācijas rakstura un ezera līmeņa izmaiņām to attīstības gaitā. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot kā mainījies nogulumu uzkrāšanās raksturs Vilkmuižas un Talsu ezeru attīstības laikā holocēnā, analizējot šo ezeru nogulumus ar karsēšanas zudumu un augu makroatlieku sastāva noteikšanas metodi. Pētījumā konstatēts, ka abu ezeru holocēna laikā uzkrājušos nogulumu sastāvā ir liels karbonātu īpatsvars, kas pakāpeniski samazinās griezuma augšdaļā, kā arī tajos salīzinājumā ar citiem ezeriem ir ļoti maza ūdensaugu sugu a…
Ezeru nogulumu netiešā datēšana, izmantojot sfērisko daļiņu identificēšanas metodi
2019
Bakalaura darbs ir par fosilo kurināmo izdedžu sfērisko daļiņu identificēšanas analīzi ezeru nogulumos, nosakot paraugos sfēriskās oglekļa daļiņas (SCP) un neorganiskās daļiņas (IAP), un to izmantošanu nogulumu datēšanā. Pētījumā analizēti divu ezeru nogulumi – Lielais Vipēdis (Zemgale) un Bricu (Vidzeme). Kopumā, rezultāti uzrāda loģiskas sfērisko daļiņu koncentrāciju izmaiņas ar strauju pieaugumu ap 1950. gadu, maksimālo koncentrāciju ap 1980. gadu un strauju samazinājumu pēc 1991. gada, kas skaidrojams ar politiskām un ekonomiskām izmaiņām laika gaitā. Iegūtie rezultāti norādīja, ka sfērisko daļiņu koncentrāciju ezeros ietekmē sedimentācijas apstākļi, bet, galvenokārt, atšķirības rada vē…
Sapropelis un tā izmantošanas iespējas
2014
Sapropelis ir ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas nogulsnējas ūdenstilpēs. Sapropeļa izplatība un plasas izmantosanas iespējas padara to par nozīmīgu dabas resursu, ko var izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lopkopībā, ķīmijas un celtniecības industrijā, balneoloģijā un kosmetoloģijā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā sastāda aptuveni 2 miljardus m3. Sī raksta mērķis ir aplūkot sapropeļa klasifikāciju, veidosanās apstākļus un izmantosanas jomas.